No “Stargate” līdz Baltijas biznesam
2025. gada sākumā ASV tika paziņots par Stargate – ap 500 miljardu dolāru vērtu kopuzņēmumu, ko veido tādi AI milži kā OpenAI, Oracle, Nvidia un citi. Projekts sola milzīgu lēcienu AI infrastruktūrā – superdatoru klasterus, jaunas datu centru “pilsētas” un milzīgu jaudu jaunām AI lietotnēm.
Taču vienlaikus parādās jautājums, ko uzdod arī Jeilas universitātes pētniece Madhavi Singh: vai šāda mega–alianse nerada risku konkurencei, cenām un inovācijai, kad daļa lielāko konkurentu pēkšņi sēž vienā laivā?
Šis nav tikai amerikāņu stāsts. Stargate izgaismo plašāku tendenci – AI laikmeta infrastruktūra koncentrējas dažu lielu spēlētāju rokās. Un tas tieši skar arī Baltijas uzņēmumus, kas savas kritiskās sistēmas arvien vairāk balsta uz tiem pašiem četr–pieciem globālajiem piegādātājiem.
Kāpēc “Stargate” ir signāls, nevis tikai ziņa no ASV
- Pēc Gartner datiem, trīs lielākie publiskā mākoņa spēlētāji – Amazon, Microsoft un Google – kontrolē aptuveni divas trešdaļas pasaules IaaS (Infrastructure as a Service) tirgus.
- AI aprēķinu jaudā Nvidia GPU tirgus daļa tiek lēsta ap 80–90%.
Stargate būtībā apvieno daļu šo infrastruktūras spēlētāju vienā projektā. Jeilas pētniece norāda, ka risks nav tikai šodienas cena, bet tas, ka tiek nojaukti neatkarīgi “lēmumu centri” – uzņēmumi, kas normālā situācijā savā starpā konkurētu, bet tagad koordinējas.
Baltijas uzņēmumam tas nozīmē:
ja visa jūsu digitālā infrastruktūra – no ERP līdz AI servisiem – ir piesieta vienam mākonim vai vienam piegādātājam, jūsu sarunu pozīcija ar laiku kļūst arvien vājāka.
Viena piegādātāja slazds: kas notiek uzņēmuma pusē
Juris Bergmanis, LTECH korporatīvās stratēģijas un IT projektu vadītājs: Neatkarīgi no nozares vai darbības veida, dzirdot, ka pakalpojumus varētu sniegt tikai viens konkrēts uzņēmums, man kā ikdienas patērētājam rodas bažīgas sajūtas.
Ikvienam no mums patīk iespēja izvēlēties no vairākiem variantiem sev piemērotāko, ņemot vērā dažādus faktorus. Tā tas ir gan tad, kad kā fiziska persona izvēlos, piemēram, jaunu automašīnu vai televizoru, gan arī tad, kad kā uzņēmējam izvēlos elektronisko sakaru vai komunālo pakalpojumu sniedzēju. Tas pats attiecas arī uz IT pakalpojumu piegādātājiem.
Praksē gan bieži redzam, ka uzņēmumi nonāk situācijā, kur kritiskas IT funkcijas balstās uz vienu piegādātāju. Sākumā vienota platforma var šķist ērta un loģiska izvēle, taču ilgtermiņā būtiskākais jautājums ir kopējās īpašumtiesību izmaksas (TCO) – ne tikai ieviešana, bet arī licences, mērogošana, integrācijas, lietotāju un datu apjoma pieaugums, kā arī izmaksu kāpuma risks laika gaitā.
Otrs būtisks aspekts ir tehnoloģiskā dinamika. IT vide attīstās strauji, un uzņēmumam ir jāspēj ieviest jaunas pieejas un rīkus tad, kad to prasa tirgus vai regulējums, nevis tikai tad, kad to atbalsta konkrēts piegādātājs. Pretējā gadījumā pastāv risks, ka piegādātāja attīstības temps sāk noteikt arī uzņēmuma iespējas inovēt.
Treškārt, jo dziļāk sistēmas tiek veidotas ar piegādātājam specifiskiem komponentiem, jo sarežģītāka un dārgāka kļūst pāreja uz alternatīvām. Ilgtermiņā strādājot ar klientiem dažādās nozarēs, redzam skaidru likumsakarību – jo ilgāk uzņēmums dzīvo vienā ekosistēmā, jo lielākas ir pārejas izmaksas un risks.
Tas nenozīmē, ka viens piegādātājs vienmēr ir slikta izvēle. Taču jebkurā gadījumā uzņēmumam ir jābūt izejas stratēģijai. Pretējā gadījumā tehnoloģiskā piesaiste kļūst par augstas ietekmes risku, kas agrāk vai vēlāk parādās gan izmaksās, gan elastības trūkumā.
Ko tas nozīmē klienta (uzņēmuma) pusē?
- Lieli monolīti (core sistēmas), kas cieši piesieti vienam vendoram vai tehnoloģijai (piem., konkrētam DB, licencēm, proprietāriem rīkiem).
- Augstas uzturēšanas izmaksas un tech debt, kas bremzē jaunu produktu ieviešanu.
- Sarežģītas integrācijas – katra jauna sistēma jāpielāgo vienam “lielajam centram”.
- Nespēja elastīgi reaģēt uz regulatora vai tirgus izmaiņām, jo katra izmaiņa ir milzīgs projekts.
“Pasaules pētījumi rāda, ka novecojušas sistēmas un tehniskais parāds uzņēmumiem izmaksā simtiem miljonu gadā”
Vienā nesenā aptaujā IT vadītāji lēš, ka vidēji ~370 miljonus dolāru gadā zaudē tieši dēļ legacy sistēmām un neveiksmīgām modernizācijas iniciatīvām. (ITPro dati.)
Baltijā skaitļi ir mazāki, bet proporcija līdzīga: jo dziļāk iesakņojas tehniskais parāds un vendor lock-in, jo dārgāk kļūst katra nākamā izmaiņa.
Ko šis nozīmē Baltijas uzņēmumu vadītājiem 2026. gadā
Juris Bergmanis, LTECH korporatīvās stratēģijas un IT projektu vadītājs, norāda: “No LTECH klientu un kopējās tirgus pieredzes redzam ļoti konkrētu tendenci. Modernizācijas un digitalizācijas procesos uzņēmumi tiecas pēc mazāka manuālā darba apjoma, augstākas sistēmu pārvaldāmības, ātrāka laika līdz rezultātam (time-to-market), labākas datu kvalitātes un mazāka kļūdu skaita, lai saglabātu konkurētspēju tirgū.”
Vienlaikus pirms sadarbības uzņēmumi visbiežāk min vairākus sāpju punktus:
- nespēju modernizēt IT vidi pietiekami ātri, netraucējot biznesa darbību,
- iekšējo resursu trūkumu tehnoloģiju atjaunināšanai,
- bažas par izmaksu pieaugumu un budžeta nekontrolējamību,
- lēnu piegādes tempu un ierobežotu esošo partneru elastību.
Baltijas kontekstā šīs problēmas kļūst īpaši aktuālas ilgtermiņā. Jo ilgāk tehniskais parāds un tehnoloģiskā piesaiste netiek risināta, jo sarežģītāks kļūst pārejas process uz alternatīviem risinājumiem- pieaug datu apjoms, sistēmu savstarpējās integrācijas un organizācijas iekšējā pielāgošanās sarežģītība.
Tas nozīmē, ka 2026. gadā augstākā līmeņa vadītāju galvenais uzdevums vairs nav tikai izvēlēties risinājumu šodienai, bet gan nodrošināt pietiekamu tehnoloģisko elastību nākotnei. Tikai tā uzņēmums var ātri reaģēt uz tirgus izmaiņām, izmantot inovāciju potenciālu un saglabāt konkurētspēju ilgtermiņā.
Risinājums: atvērtā koda sistēma un modernizācija pa soļiem
Mārtiņš Kājiņš, LTECH Klientu un IT projektu vadītājs saredz alternatīvas: “Ilgtermiņa noturība nozīmē vienu, uzņēmumam ir jābūt neatkarīgam savos tehnoloģiskajos pamatos. Tas nenozīmē izvairīties no “lielajiem” mākoņu vai AI pakalpojumu spēlētājiem, bet gan būvēt tādu tehnoloģisko arhitektūru, kurā neviena komponenta nomaiņa neprasa vairākus gadus un miljonos vērtas investīcijas.
Jau šobrīd daudzas atvērtā koda tehnoloģijas labi sadarbojas ar komercrisinājumiem. Lai uzņēmumiem nebūtu jāliek “visas olas vienā groziņā”, tie var atsevišķas komponentes izmantot no atvērtā koda piedāvājuma un citas komponentes no komercrisinājumiem. Tādā veidā uzņēmums gan diversificē riskus, gan arī ietaupa finanšu resursus nemaksājot licenču maksu.
Modernizācija nav vienas dienas vai viena mēneša darbs. Tā ir strukturēta pieeja, kas soli pa solim samazina tehnoloģiskos riskus un palielina organizācijas rīcības brīvību.
1. Solis: stabila atvertā koda datubāze kā pamats.
Baltijas uzņēmumos biežākais monolītais elements ir datubāze. Pāreja, piemēram, uz PostgreSQL ļauj uzņēmumam mazināt licenču izmaksas un iegūt elastību tās palaišanā – AWS, Azure, Google Cloud Platform vai arī on-prem.
2. Solis: monolīta risinājuma “atpakošana” – mikrosoļi nevis big bang ieviešana.
Modernizācija tiek veikta pakāpeniski. Sākotnēji atlasa 1-2 komponentes, kurām ir vislielākais biznesa efekts. Atdala šīs komponentes no monolītā risinājuma, izveidojot API slāni un pārceļot tās uz citu vidi. Rezultātā biznesa pusē jau parādās ieguvumi, bet risks ir zems.
Ja uzņēmuma mērķis ir koncepcijas pierādījums (Proof of Concept), drošāk būtu izvēlēties komponentes ar vismazāko biznesa ietekmi, lai varētu funkcionāli pārbaudīt kā monolītais risinājums sadarbojas ar izdalīto.
3. Solis: automatizācija un testu pārklājums.
Šis ir tas solis, kur Baltijas uzņēmumi visbiežāk iekrīt. Ja katra izdalītā funkcionalitāte ir jātestē manuāli, monolīta risinājuma modernizācija kļūst par vienkārši neizpildāmu uzdevumu. Bieži ir nācies dzirdēt “Testus sarakstīsim, kad viss būs pārnests”, kas visbiežāk rezultējas tajā, ka tas netiks izdarīts nekad.
Automātiski testi jaunas izmaiņas padara atkārtojamas, drošas un daudz lētākas. Sākotnēji tas var prasīt papildus finansējumu, bet ilgtermiņā tas noteikti atmaksāsies gan ietaupītais laiks uz manuālu testēšanu, gan samazinot risku producējot izmaiņas, kas var paralizēt biznesu.
Modernizācija pa soļiem nav tikai tehnoloģisks projekts. Tas ir veids, kā samazināt atkarību no globāliem infrastruktūras spēlētājiem. Atvērtā koda bāze un pakāpeniska pāreja ļauj uzņēmumiem uzturēt kontroli un elastību.
Modernizācija kā process, nevis “lielais sprādziens”
Mēs palīdzējām vienam no Baltijas enerģētikas nozares līderiem, kas nodrošina dabasgāzes vairumtirdzniecību un pārdošanu biznesa klientiem Latvijā, Igaunijā, Lietuvā un Somijā, ieviest klientu pašapkalpošanās portālu.
Iepriekš klienti jauniem produktiem un pakalpojumiem varēja pieteikties tikai klātienes klientu apkalpošanas centrā vai arī ar pasta starpniecību, sūtot pieteikumus papīra formātā. Šāds process bija ļoti laikietilpīgs gan klientiem, gan Latvijas Gāzes pieteikumu apstrādes komandai.
Viens no portāla galvenajiem mērķiem bija nodrošināt ērtu un responsīvu dizainu, lai tas būtu ērti lietojams Latvijas Gāzes klientiem gan no datora, gan viedtālruņa. Portālā ir ieviesta arī droša autentifikācija, izmantojot internetbanku, e-parakstu vai Smart-ID risinājumus.
Klients portālā var izveidot jaunus un pārvaldīt esošos pakalpojumu līgumus, izveidot, slēgt un mainīt pakalpojumus. Portāls klientiem kļuva pieejams 2019. gadā. Tobrīd to izmantoja aptuveni 20% no visiem Latvijas Gāzes klientiem, bet šobrīd portālu izmanto vairāk nekā 90%, kas būtiski atvieglo pieteikumu apstrādes komandas darbu.
AI kā slānis virs sakārtotas arhitektūras
Mākslīgā intelekta rīkus nevajag uzskatīt par universālu rīku, kas var uzlabot jebkuru sistēmu vai procesu. AI efektivitāte ir tieši proporcionāla datu un sistēmas organizācijas pakāpei. Kad uzņēmumam ir skaidri strukturēti dati un sakārtota informācijas arhitektūra, MI spēj identificēt modeļus, pamanīt tendences un sniegt rekomendācijas ar augstu precizitāti. Šāds scenārijs noved pie būtiska produktivitātes pieauguma un operacionālas efektivitātes.
Tomēr, ja MI ievieš sistēmās, kuras ir nesakārtotas, ar dublikātu datiem, nepilnīgiem ierakstiem u.c., rezultāts var būt daudz bīstamāks nekā vienkārši neefektīvs. Tas noved pie halucinācijām, kur MI ģenerē pārliecinošu izklāstu ar informāciju, kura ir pilnīgi nepareiza. Pēc Gartner datiem, slikta datu kvalitāte uzņēmumiem vidēji izmaksā aptuveni 15 miljonu dolāru gadā. Tas ir pietiekami, lai jebkuram vadītājam būtu skaidrs, ka datu sakārtošana nav tikai IT projekts, bet tas ir uzņēmuma risku vadības projekts.
Ko Baltijas uzņēmumi var darīt jau 2026. gadā
- Inventarizēt kritiskās sistēmas un atkarības no piegādātājiem, kur esam 100% piesieti vienam piegādātājam
- Novērtēt tehnisko parādu, kuras sistēmas visvairāk bremzē produktu ieviešanu vai rada manuālu darbu?
- Definēt 2–3 modernizācijas prioritātes 2026.–2027.
- Izvēlēties partnerus pēc pieredzes
Noslēgumā, Juris min, ka “ AI laikmets nebūs tikai par to, kurš pirmais ieliks čatbotu mājaslapā. Uzvarēs tie uzņēmumi, kuri spēs uzturēt savu tehnoloģisko neatkarību – pat pasaulē, kur infrastruktūra koncentrējas dažu milžu rokās. Modernizācija un atvērtā koda arhitektūra Baltijas uzņēmumiem nav nice-to-have, tā ir jauna veida apdrošināšana pret nākotnes riskiem. AI laikmets prasīs ne tikai gudras lietotnes, bet gudru arhitektūru. Uzņēmumi, kas 2026. gadā sāks domāt par neatkarību, 2030. gadā būs vinnētāji.”
Juris Bergmanis, LTECH korporatīvās stratēģijas un IT projektu vadītājs
Mārtiņš Kājiņš, LTECH Klientu un IT projektu vadītājs
Par LTECH
LTECH ir Latvijas tehnoloģiju uzņēmums, kas darbojas kopš 2008. gada un specializējas programmatūras izstrādē, sistēmu integrācijās un biznesa procesu modernizācijā. Mēs palīdzam organizācijām uzlabot efektivitāti, izstrādājot drošus, mērogojamus un lietotājam draudzīgus digitālos risinājumus, kas vienkāršo procesus un savieno sistēmas. Uzņēmums apvieno pieredzējušu inženieru kompetenci un jaunās paaudzes IT speciālistu pieeju, veidojot mūsdienīgu, sadarbībā balstītu un ģimenei draudzīgu darba kultūru.
