Modernizācijas projekti reti izgāžas tehnoloģiju dēļ. Tie izgāžas cilvēku un procesu dēļ.
Tas var izklausīties pret intuitīvi, īpaši, ja runa ir par sarežģītām sistēmām, legacy (mantotām sistēmām) platformām vai datubāzu migrācijām. Taču praksē tehnoloģija gandrīz nekad nav galvenais iemesls, kāpēc projekts apstājas. Problēmas sākas citur.
Atkārtojošais modelis
Strādājot ar modernizācijas projektiem dažādās organizācijās, parādās viens un tas pats modelis.Projekts neapstājas tāpēc, ka sistēma “nestrādā”. Tas apstājas, jo:
1. Nav skaidras atbildības
Projekts “pieder” visiem un tāpēc nepieder nevienam. IT gaida lēmumus no biznesa. Bizness gaida risinājumus no IT. Rezultāts:
- kritiski lēmumi netiek pieņemti
- virziens kļūst neskaidrs
- termiņi aizslīd
2. Tvērums nepārtraukti aug
Sākot ar konkrētu mērķi, projekts pakāpeniski kļūst par kaut ko daudz lielāku. Katru mēnesi tiek pievienotas jaunas prasības. Prioritātes mainās un fokuss izplūst.Rezultātā projekts kļūst par “monumentu”, nevis piegādājamu rezultātu.
3. Nepiemērots partneris paliek pārāk ilgi
Šis ir viens no sāpīgākajiem scenārijiem. Komanda redz, ka piegāde kavējas. Kvalitāte neuzlabojas. Bet sadarbība turpinās.
Iemesli:
- lojalitāte
- bailes no konflikta
- cerība, ka “drīz būs labāk”
Taču tiek zaudēts laiks un tas ir visdārgākais resurss projektā.
4. Organizācija nav gatava pārmaiņām
Tiek ieviesta jauna tehnoloģija, bet darbs turpinās vecajos procesos. Cilvēki strādā tāpat kā iepriekš. Lēmumi tiek pieņemti tāpat kā iepriekš. Un tad rodas jautājums: Kāpēc jaunā sistēma nedod gaidīto rezultātu?
Ko tas nozīmē praksē
Modernizācija nav tehnoloģijas projekts. Tā ir organizācijas spēja:
- pieņemt skaidrus lēmumus
- noturēt fokusu
- mainīt darba veidu
- godīgi novērtēt situāciju
Tehnoloģija ir tikai instruments.
Kur projekti tiek “izglābti”
Lielākā atšķirība starp veiksmīgiem un neveiksmīgiem projektiem nav tehniskajā risinājumā. Tā ir brīdī, kad organizācija apstājas un uzdod sev dažus neērtus jautājumus:
- Kas patiesībā pieņem galīgos lēmumus?
- Vai mūsu tvērums ir reāli piegādājams?
- Vai mēs sadarbojamies ar pareizajiem partneriem?
- Vai komanda ir gatava strādāt citādi?
Uzņēmumi, kas uz šiem jautājumiem atbild pirms projekta sākuma, parasti arī veiksmīgi to pabeidz. Tie, kas to dara tikai projekta vidū, bieži jau mēģina glābt situāciju.
Saikne ar tehnoloģiju (un kāpēc tas joprojām ir svarīgi)
Interesanti, ka pat tehniskajos projektos, piemēram, Oracle → PostgreSQL migrācijās, šie paši principi atkārtojas. Ja:
- nav skaidras atbildības
- nav saprotams darba apjoms
- tiek balstīts uz pieņēmumiem
tad pat labākā tehnoloģija neglābs projektu. Tāpēc veiksmīga modernizācija sākas nevis ar rīkiem vai platformām. Tā sākas ar skaidrību.
Modernizācijas projekti nav sarežģīti tāpēc, ka tehnoloģija ir sarežģīta. Tie ir sarežģīti tāpēc, ka tie prasa pārmaiņas. Un pārmaiņas vienmēr sākas ar cilvēkiem, nevis sistēmām.